Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
VELTĪJUMS
Man nenāk miegs,
Jau nakts uz rīta pusi pošas Un bāla gaisma loga rūtis skar, Bet dvēselē mīt bailes, Šaubas satraucošas, Tās mani sagraut, sist un iznīcināt var. Tik trausla, maiga mīlestības elpa, Tik laimes pilns un mirdzošs aust ik rīts, Ka jūtu, siltums piepilda jau telpu, Kad tava roka manu tver un ved sev līdz. Tev, Kungs, es savas domas šonakt sūtu, Tu man nu spēsi īsto patvērumu sniegt. Es saku paldies Tev pat tad, kad grūti, Jo ticu, ka tu zini, kam ir jānotiek. Pie Tevis nāku tad, kad dvēsele alkst laimes, Kad acīs asaras un skumju nomākts prāts, Man, ceļu meklējot, lai būtu tavā saimē, Vēl tikai jādzird tava klusā balss: ak, nāc!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|