Cita Dzīve...

Pārdomājot dzīvi,sapratu ka najūtos es brīvi!
Peldot pret straumi, man nācās uzklausīt apvainojumus par manu gaumi,
Peldot straumē, mani pastāvoša iekārta traumē!

Zaudējot saikni ar realitāti,
tevi sāks dēvēt par psihopātu,
iespundēs namā ar sienām baltām,
liks halātu valkāt...
Stāstīs ka viss būs labi,
tik tevi pārņēmuši varā sava augstākie spēki abi!
Tev liekas tie plēš tevi uz pusēm,
tu kliedz,tad klusē,tu palēnam rūse, baltajās sienās ik dienas...
Tad mirsti,pelnos sairsti...tač apziņa sapītā tava,
kurai miera nava,
tā izkūp naktī, ar nāvi vienā taktī...
Bēru marša laika, vēl daudz tādu garu pār tavu kapu staigā,
un skaļi klaigā,
balsī drumi baigā!
Tu kļūsti par vienu no tiem,
dzīves laika nesaprastajiem,
tagad mirušajiem,
aizsaules klejotājiem...