Beigas.

autors: Draconian [dzejoļi]

Debesīs atkal vēji plosās,
manī nemiers un depresija rosās.
Tie paši dubļos guļošie,pēc palīdzības saucošie,dēmoni kaucošie...
Tie pazuduši nekur mieru neradusi!
tad manā galvā atdzimuši...
Dēmoniski skaļi smiekli,
tos izturēt nav viegli,
Es aizeju ar mokām,asiņainām rokām,
tukšām domām un atsakoties no visām dzīves piedāvātajām lomām...

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
Usmastante	2007-09-10 00:26
Ak, kungs...
Plaanpraatinjsh	2007-09-10 07:41
Vēnas jau nu gan negriez.
tavssargs	2007-09-10 08:32
Tev draud mūža ieslodzījums! Ja ne Jelgavā, tad Tvaika ielā Rīgā droši! :))
ruducis	2007-09-10 09:13
Jēziņ Marija...kāpēc ar asiņainām rokām?
gingerellla	2007-09-10 09:20
kaut kas dvēseliski tuvs ...
GedertsPiebriedis	2007-09-10 12:07
Dzejnieks taisās kādu nožmiegt un pēc tam atdoties taisnīgai jurisdikcijai.
asmele	2007-09-10 12:27
Kokteilīšiem skārdenēs nereti patiešām ir nezināmas izcelsmes šķidrums...Rezultāti - "na ļico"!
Draconian	2007-09-10 13:04
ASMELE. es vispār alko. nelietoju!:)
klusaisMiileetaajs	2007-09-10 13:55
Tu laikam strādā Gaļas kombinātā, ko?:)
mazaa_burve	2007-09-10 14:03
Vai tik šis nav rakstīts pilnmēness laikā! Tad tie "mošķi smadzenēs" vienam otram itin sparīgi sarosoties...
Draconian	2007-09-10 14:11
rakstīts tas pagājušo gad,lietainā rudens vakarā! depresīvs tas bij priekš manis laiks!
Bils	2007-09-10 15:34
autors cīnījās ar tumšajiem spēkiem, kas bija iemājojuši pašā. paldies par atklāsmi.
planeeta	2007-09-10 22:34
Nda.
mistik	2007-09-10 23:09
Ak, jel...!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!