rudens

tu aizej ar pliku galvu
vai tiešām rudens jau klāt
man ienāk prātā es arī
vairs neesmu vasarā

uz tevi skatoties redzu
patiešām man pirmoreiz tā
ka mūžiņš uz citu pusi
sāk palēnām aizstaigāt

krīt lapas krīt mati krīt zobi
man jau vēl ne bet tev gan
un neaizpogājas pogas
un vārdi savādi skan

prom aizej ar pliku galvu
spīd saule tev mugurā
no rudens kā sarāvusies
atvadās vasara