nedaudz par trokšņiem

garām slīd tikai tie trokšņi
pie kā mēs pieraduši
svešas toņkārtas dzirdot
aizmirstas pašu klusums

mostamies raujamies augšā
signāli ausis cērt vaļā
nenovēršami klausāmies
svešajā mūzikā skaļā

savu dziesmu vairs nedzirdam
tā bija rezonējoša
ar katru sīkāko šūniņu
sadzīvojoša

svešais griež ausis un vīlē
kamēr nav kļuvis par tavu
kamēr vēl neesi pieradis
saaudzis kā ar savu