Tava dvēsele
Tava dvēsele
Kā uguntiņa spīd-
Gaiši un klusi.
Tava dvēsele
Vienmēr dzīva-
Tā nav aizmigusi.
Pati degdama,
Savu dievišķo gaismu
Citiem ziedojusi,
Savā siltumā,
Nosalušas dvēseles,
Mīlā sildījusi.
Tu svētīta esi,
Jo mūžības dzirksti
Sevī nesi.
| Viedokļi par dzejoli |
| GedertsPiebriedis |
2007-09-01 11:08 |
| Dzejniece aizdomājusies par mistiskām lietām. |
| klusaisMiileetaajs |
2007-09-01 13:22 |
| Kaut kāda ņepoņatka. :)) |
| tavssargs |
2007-09-01 17:46 |
| Dvēseļu putenis, ko? :) |
| Sorcerer |
2007-09-01 19:34 |
Malacis!!!
Ļoti jauks dzejolis, iet runa par jauka, gaiša un darbīga gara cilvēku,
par tā mūžību! Jauki! Vairāk tādu, bet ne debīlu, kādu te ne mazums piedāvā, ko
sātanisti un ar ļaunumu apsēstie plēš uz pilnu klapi! |
| ruducis |
2007-09-01 19:44 |
| Ļoti jauks! Daudzsološā mūžība, man patīk! |
| mistik |
2007-09-01 21:13 |
| Skaisti! |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!