Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Draugiem.

Kā gadi nokaltēt
Spēj kokiem zarus,
Tā ikdienība
Sapņus kaltēt prot.
Un slavēts liktens,
Kas dod tādus draugus,
Kas jauniem sapņiem
Spārnus iedot prot.
Kas izrauj mūs
No pierastības dīkās,
Un zelta pilis
Liek mums sapņos celt,
Spēj atbrīvot
No ikdienības sīkās,
Un mudina
No dzīves laimi smelt.
Liek visos vējos
Palaist savas bēdas,
Lai neaptumšo dienas,
Kuras nāks.
Viedokļi par dzejoli
 kollin  2007-08-31 10:49 
ļoti skaists, paldies!!!!
 GedertsPiebriedis  2007-08-31 12:03 
Dzejniece ilgojas pēc jauniem draugiem, kuri viņā radītu asas un vēl nebijušas
emocijas.
 susulacis  2007-08-31 13:01 
Jebkura emocija ir jauna un nebijusi :)
 Usmastante  2007-08-31 16:49 
Izcili! Paldies! Tūlīt pateikšu skaudrus vārdus: Paulīne, aiziedama pa mākoņu taciņu,
mūsos atvērusi patiesās, skaistās jūtas.Tik emocionālas rindas neesmu sen lasījusi.
 sarma7  2007-08-31 18:53 
Paldies, skaisti.
 mistik  2007-08-31 19:02 
Smuki!
 ruducis  2007-08-31 21:24 
Vienkārši burvīgs dzejolis!
 tavssargs  2007-09-01 17:56 
Ar draugiem vienmēr labi. :)
 the_omite  2007-09-02 08:41 
Tiktiešām jauks dzejolis!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?