Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Smiltis

Kad vakar gāju pie tevis,
Es smiltīs atstāju pēdas,
Pie kurām bij pielipušas
Manas raizes un bēdas.

Nakts atnesa vēju un lietu,
Un atvēla pērkondārdus.
Tu šorīt man pasacīji
Tādus svarīgus vārdus...

Kā spārnos nu skrienu pār smiltīm
Uz savām ikdienas mājām,
Man šķiet - tur nepaliks pēdas
No manām vieglajām kājām.
Viedokļi par dzejoli
 kollin  2007-08-24 16:44 
Skaisti!:)
 GedertsPiebriedis  2007-08-24 17:12 
Jaunais dzejnieks raksturo savu pārvietošanos, kā dinamiski mainīgu, kura atkarīga no
verbāla rakstura akustiskiem kairinājumiem.
 klusaisMiileetaajs  2007-08-24 17:35 
Klaiņo te visādi pa pludmali - šurp un turp! :))
 mistik  2007-08-24 18:11 
Man liekas izdevies! Gan satura , gan formas, gan gramatikas ziņā! Un galvenais -
tas ir smuks!! :)
 dzilna  2007-08-24 18:58 
Tik jauks!Prieks bija,lasot.
 evelina37  2007-08-24 20:31 
Man patika.
 tavssargs  2007-08-24 21:06 
Jā! Labs gan, jo smiltīs diversantiem un citiem mūsu valsts ienaidniekiem,
riebekļiem, noziedzīgās pēdas grūti noslēpt.
 pagaliite  2007-08-24 21:35 
Pērkons vai lietus,
Vai Tu tas biji,
kurš manas raizes
aizslaucīja?
Skaisti tas
bija:))
 lauvene4  2007-08-24 23:36 
Ļoti skaists dzejolis:)))
 Plaanpraatinjsh  2007-08-25 07:43 
Jācer, ka pēc tās iešanas pa smiltīm Tu kājas nomazgāji.
 planeeta  2007-08-25 23:10 
Pivienojos skaistuma saredzētājiem. Jauks.:))
 _ameelija  2007-08-26 17:48 
Kaut kaa nav, vai atkal kkas par daudz. Bet nē, ir ok ;)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?