Pagaidi

Tu nesteidzini mani, es ļoti nevēlos steigties,
Es baidos, ka saulainās dienas var ļoti ātri beigties.
Nāks rudens ar skarbo vēju, ap visiem pakšiem kas gaudos,
Ar lietu, kas klauvēs pie loga, melnajām rūtīm raudot.
Kaut zaļsirmais vakars ar ievu mežģīnēm baltām
Vēl ilgi neļautu domāt par puteņa naktīm saltām,
Kad uguns, kas kamīnā zvēro, aprims, plēnēs un klusēs
Un rožaino pelnu spilvena kāds apdzisis sapnis dusēs.

Nu nesteidzini mani, vēl paliksim pavasarī,
Lai priekšā mums vasara gara un atvasara arī...