Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Atceries!

Atceries asfalta
nobrāztās brūces,

atceries zilumu
smejošās mutes!

Iemīli
skursteņu ēnu dejas,
gaismas skrējienus uz ādas,
putekļu glijotīnu pēdas!

Un smejoties iekrīti
atpakaļ tukšumā.
Viedokļi par dzejoli
 mistik  2007-08-14 00:01 
Gribi atpakaļ bērnībā??
 tavssargs  2007-08-14 00:51 
Tu strādā par kačigaru, vai?
 pagaliite  2007-08-14 08:52 
nobrāzumi un dūmi
ar laiku
neliekas drūmi
 GedertsPiebriedis  2007-08-14 08:54 
Autore iztēlojas iereibuša skursteņslauķa ceļu no darba uz mājām.
 Burve77  2007-08-15 16:31 
atcerējos, kā ar vijolīti vienā rokā un ar nošu mapi otrā rokā nokritu uz asfalta...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?