Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
Pagātnes avarēšana
Elku laikā
pieteicies kliedziens izkliedē ielas klusumu, izskrien caur vārtrūmēm, kad tev bija mežģīņu mati un viens pīp`s zobos kā kara trofeja un spļāvienu tramplīns. Kad sienas greznoja glancēti dievi un reklāmu aukstie smaidi, kad acu zīmuļi un dzelkšņi iezīmēja vientulības robežas. Kliedziens aplipis ielido dzelzsceļa anālā šahtā. Un atsitas pret betonu kopā ar vilcienu. Klusa avārija. Bet es tikai stāvu un noskatos, birdino skumjus pelnus uz pagātnes stiklainiem līķiem. Matos iesprūdusi melodija.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|