Velns un elle.

autors: susulacis [dzejoļi]

Vienu mazu pirkstiņu
Vienu mazu bučiņu,
Melnam velnam pasniedzu,
Vairs mūžam vaļā netieku.

Tas maigi mani tver
Un manas lūpas dzer
Tad sirdskambarus ver,
Man velnišķīgi der.

Mums karsti tā kā ellē
Un naktī debess melnē.
Kur mēness zvaigznes zelē,
Un pērkons vētru velē.

Man nevajg paradīzi
Man nevajg svaigu brīzi
Šie laimes mirkļi īsi,
Nāc,mani,,ellē"aizvedīsi.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
klusaisMiileetaajs	2007-08-09 13:17
Ellē velni, bija melni . :)))
mazaa_burve	2007-08-09 14:43
Ar velniem labāk nejokot... ;)
Plaanpraatinjsh	2007-08-09 16:00
Vajadzēja apvemt kā to reiz TS izdarīja ar Zilpodzi, to gan klM stāstīja.
GedertsPiebriedis	2007-08-09 18:17
Dzejnieks ļaujais savas fantāzijas tumšajai pusei.
mistik	2007-08-09 19:59
Nu, velnišķīgs dzejolis!:)
tavssargs	2007-08-09 23:29
Pie velna! :(
Sorcerer	2007-08-10 09:54
Kas velnu piesauc, tam velns ir klāt!!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!