Kritušās..

Trīs kritušas dūjas upmalā guļ.
Tām krūtis tik baltas kā sniegs..
Kur straume atvaros liepziedus kuļ
Tur dzelmēs apbedīts prieks.

Krīt zariem lapas, pār dūjām klājas
Un zibinot spārnus aiztraucas spāres.
Vairs neredzēs sauli, nelidos mājās,
Tās negaidiet līksmojot plašajās ārēs.

Es noliecu galvu, pārklājot ziedus,
Kaut visas svešas bijāt jūs man.
Jūs apraudās kārkli,aizlauztās priedes,
Un vēju ērģeles atvadām skan.