Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

es sniedz tev....

Es sniedzu tev savu roku ,
Kuru tu spēj novērtēt,
Bet dāvā tu man savu prieku,
Kuru es spēju sadzirdēt

Es dāvāju tev savu mīlestību,
Kuru tu nenoniecini
Un aizmirsti savu vientulību,
Kura mani neiepriecina

Blakus esmu taču es,
Kura liks tev aizmirst vientulību,
Kura iedvesmos tevī prieku
Un iznīcinās tevī nodevību.

Viedokļi par dzejoli
 planeeta  2007-08-05 23:40 
Nu, jā. Tikai tās beigas par to nodevību, aiz ausīm pavilkts.
 GedertsPiebriedis  2007-08-06 10:14 
Autore savā darbā runā par cilvēku savstarpējo izlīdzēšanos. Piemēram, kad tuvumā nav
radio vai cits patafons, dzejniecei ir draugs, kurš jebkurā brīdī var uzdziedāt
priecīgu dziesmiņu.
 tavssargs  2007-08-06 14:32 
Prātīga meitene!
 pagaliite  2007-08-06 16:27 
Es un Tu, Tu un es
viens otram radīti uz pasaules...

Dzejolī pārāk daudz TU, TEV,
ES.
 mistik  2007-08-06 20:52 
Man radās priekšstats, ka TU un ES ir pilnīgi pretstati, bet pretējie poli jau
pievelkas - fizikas likums...:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?