māte

autors: elena206 [dzejoļi]

Ir brīži, kad dzirdi tu
Kā sirds tava pukst.
Bet māte, kura nedzird tevi
Tavā sirdī skumst.

Mīļus vārdus pasacīt tu spēj,
Bet mātei uz vaiga asaras lej,
Kura skumst pēc taviem glāstiem
Un sirdī nēsā tavu lāstu.

Tavs lāsts ir tas, kurš nodara sāpes,
Kurš mātei mazina slāpes,
Varbūt ar laiku, tas mazinās bēdas,
Kad spēsi tu sadzirdēt mātes pēdas.

<< uz saturu

Viedokļi par dzejoli
planeeta	2007-08-05 23:37
Jēziņ! Grūti lasāms.
GedertsPiebriedis	2007-08-06 10:10
Dzejniece lasītājam stāsta par savu māti, kurai nelīdz ne lāsti, ne glāsti - viss pie vienas vietas, jo nepārtraukti jādzēš slāpes.
Plaanpraatinjsh	2007-08-06 11:11
Vajag šai atņemt pensijas naudu.
tavssargs	2007-08-06 14:33
Par Māti-Tēviju!!!! Urrā!
pagaliite	2007-08-06 16:24
Vai paaudžu konflikts?
asmele	2007-08-06 19:36
Visā Latvijā - Kapusvētku laiks...

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!