Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

nepadodos...

Stāvu es kraujas malā
Zib dzīve man acu priekšā
Un domas par ļauno bez mitas
RAuj dvēseli atvarā iekšā.

Gribēju aizmirsties,uzsākt no gala...
Bet sirds man mēmi kliedza,
Un atkāpties nebija lemts,
Kad liktens man mīlu liedza...

Es atceros laimīgās dienas,
Tik jaukas, bez mākoņiem melniem,
Bet negaidi,sirds, ka par tām
Es dvēseli pārdošu velniem...
Viedokļi par dzejoli
 pooh  2004-06-29 17:57 
kad esi miris, esi patiesi
taads, kaads esi.
ko dari, viss labs
 DEbora38  2004-06-30 00:06 
Meiteen,tev ir iekshaa..super..
 julial  2004-06-30 09:30 
Nu re cik jauki, ka no pasa riita varu palasiit tik labu dzejoli! :) Thanks!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?