Melnais eņģelis*

Virs galvām bezgalīgas debesis
un turpat bezgalīga laime,
Viss liekas tuvs, tik viegli sasniedzams,
Bet paceļu es acis ,pretī tikai tumsa
Tur eņģel`s laimi bauda, citus aizmirsdams.

Viņš jūtas laimīgs,viņam pieder gaišums,
Bet citiem jāmirst mokās
Tiem klājas virsū tumsas bezgalīgais plašums
Un bērna sirds kūst mātes rokās.

Vai tiešām ļausi bērnu sirdīm
par sāpju upi pārvērsties
Ja nerūp jaunas dvēseles,
liec cerību skatiem novērsties...