Viņš un viņa (IV daļa)

Ausa ar sarkansārtu sauli rīts nākamais,
Attopas puisis, ne kā vientuļais.
Guļ viņa mīla blakus ciešā miegā,
- Laiks bēgt un steigā baigā!
Muguras šiem tik redzot, saļimst meita ieslēgtā,
Nogulstās uz galda noraudatā.
Prom māte viņas ar viņas mīlu ar,
Kaut atgrieztos, viņa cer.
Kas tālāk, ko gaidīt beigās, vairs nav zināms,
Beigās viss paliek tikai mināms.
Dzīve ir īsa, tā steidzina mūs aši,
Cīnīties liktenim pretī vajag braši.
Kas glābs meiteni jauno, puisi, kas pūķi galēs?
Kas karali glābs, kurš mitinās bailēs?
Kas vispār ir dzīve šī, kur dzīvojam mēs?
Mēsls... Dzīve mani nebiedēs...