Apokalipse

Saulainā dienā mostas tumsa,
Nožēlojamie augšup tad lūko.
Nav starp viņiem neviena paša,
Kam grēku tukša sirds.

Sātans paņēmis vadības grožus,
Cilvēce saņem pelnītos sodus.
Mīlestība pārvēršas mokās,
Visi grēkos savos lokas.

Apokalipse sen jau sākusies,
Ļaudis mirst, bet tu atskaties!
Tev izraus sirdi ar iekšām,
Sapūsi ar domām tu savām.

Un baltai māmiņai acu priekšā,
Sadeg pašas bērns šūpuļa iekšā.
Viss skaistais, ko nenovērtējāt,
Iznīkst, lai varam samaksāt.

Pilsētas drupās ātri slīkst,
Pār visu galvām asinis līst.
Uguns mestās lodes steidz,
Tās smadzenes šķaida un un dzīvi tev beidz.


Iemērktas rokas dēla asinīs,
Mēsli tevi saēdīs.
Labāk ņemt virvi un kārties,
Laiks dzīvībai tavai ir stāties!

Anarhija un terorisms, nacisti un fašisti!
Slepkavas, maniaki, pasaules skauģi un citi.
Bet neviena paša, kas glābtu mūs...

Tu jautā, kur palicis Dievs?
Kur Jēzus otrā atnākšana?
Vai bībelei ir jāglābj mūs?
Paliek ticība un cerība.

Domājiet līdz!
Lai glābtu mūs - ir jāpierāda
Kādēļ!