Tu man..
Tu man atvēri plaukstu,
Kad mīļu roku gribēji sniegt..
Tu man atvēri acis,
Kad grbēji, lai skatos...
Tu man atraisīji valodu,
Kad gribēji, lai runāt sāku..
Tu man atvēri sirdi,
Kad gribēju, lai mīlu es..
Tu man atvēri dvēseli,
Kad iekļūt gribēji tu!
Tu man atvēlēji cerību,
Kas vairs neizgaist....
Viedokļi par dzejoli |
pagaliite |
2007-06-13 17:52 |
Vai tas ir veltījums Dievam? |
tavssargs |
2007-06-13 18:05 |
Vai biji komā? |
pidulis |
2007-06-13 18:22 |
Uzmanies! Tu esi uz slidena ceļa! |
astronoms |
2007-06-13 19:10 |
skatoties no Visuma centra pozīcijām - viss skaidrs :
tu atnāci, ieraudzīji, uzvarēji.
tas ir tik skaisti Zemes kategorijās domājot....
dvēsele...un ..neizgaist, tas man patīk, tas jau ved uz kosmisko bezgalību. tā turpini. |
Kikia |
2007-06-13 20:28 |
pagaliite - varbūt..
tavssargs - nē.. nemaz negribu būt..
pidulis - ???
astronoms - Paldies! Centīšos.. :) |
mistik |
2007-06-13 21:07 |
Es ar domāju, ka tas varētu būt veltījums pasaules radītājam! |
GedertsPiebriedis |
2007-06-13 22:11 |
Darbs veltīts oho dzīvās dzejas lappuses redaktoram Satelītam Dzejam, jo tikai pateicoties viņam, lasītāju masas iepazīst jaunās un plaukstošās dzejnieces literāro jaunradi, par ko pati dzejniece jūt sirdī ielīstam laimi, un viņas izjūtas var pārdzīvot jebkurš ar empātiju apveltīts lasītājs, jo tās var izjust, lasot šīs burvīgās rindas 10 cm augstāk. |
planeeta |
2007-06-13 22:16 |
Sasmēju par komentāriem.:)) |
klusaisMiileetaajs |
2007-06-14 09:26 |
Izskatās, ka dzejniece kādu brīdi, varbūt jau no dzimšanas, ir bijusi tizla un mācībās nesekmīga, bet tad kāds dzeidnieks beidzot šai devis apskaidrību. :)) |
jasione |
2007-06-14 17:52 |
Bet tas viss ir tik mīļi, ak, jaunība, es tevi apskaužu |
Kikia |
2007-06-15 17:44 |
mistik - :)
Gederts - hmm..
planeeta - kapēc?
klusaismiileetaj - es neesmu tizla, man visas mācības sekmīgas - skolā labākā! ...
jasione - ;)) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|