Tanī frontē bez pārmaiņām

autors: Lichia [dzejoļi]

Tajā līnijā viss ir bez pārmaiņām.
Lai apkārt mīlnieki, kliedz un jūk prātā,
Lai zvaigznes aiz apkakles birst druskās,
Lai saule brūk aiz horizonta un rītos atkal rāpjas ārā-
Tur ir viss bez pārmaiņām-
Tur ir viena, taisna līnija,
Viens nozīmēts, iemērīts ceļš.
Tanī frontē bez pārmaiņām.
Es nopūšu naktslampiņu,
Nopūšos, stūrī saslauku zvaigznes,
Ciet veru kārtējo, tukšo dienu un iemiegu.

<< uz saturu

nejaušs dzejolis

nākamais dzejolis >>

Viedokļi par dzejoli
pagaliite	2007-06-13 17:59
Patika...:))
tavssargs	2007-06-13 18:06
Šitas arī man iet pie sirds, bet īsti nevaru saprast, kāpēc? :))
Ezjule	2007-06-13 19:28
Vienkārši ,patiesi ... Patika .
astronoms	2007-06-13 19:34
Jā. beidzot šodien viens gruntīgs dzejolis par astronomisku tēmu. paldies. viss ir pareizi izprasts un izjusts. pat netveramais laiks, lai gan nav tieši pieminēts, tomēr ir jūtams, ka tas paiet-asociācija ar līniju-. un ir dots savs vērtējums par dienu piepildījumu. ļoti labs.
mistik	2007-06-13 21:06
Man tie bļaujošie mīlnieki ne īpaši patīk, bet citādi,liekas, ka izdevies!
GedertsPiebriedis	2007-06-13 22:17
Dzejniece savā darbā atklāj lasītājam, ka viņas dzīves ceļā bijuši gan klusie mīlētāji, gan skaļi mīlnieki, pat viens frontinieks, bet ne no pirmajiem, ne otrajiem un arī no tā karotāja nekāds dižais labums nav bijis.
Bessis	2007-06-14 17:10
nav labi, ja diena beidas pa tukšo...
zaigojosha	2007-06-14 21:25
...cik pazīstamas ir šādas sajūtas!!!!
kollin	2007-06-15 07:18
Labs, patika!:)))

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!