Vēl ne..!

Neatdod mani skarbajai pasaulei,
Spārnus tā aplauzīs man,
Pasargā mirkli vēl – lūdzu,
Lai Tavi vārdi lidojot san.

Paželo mani un nemet
Tai plaisā, kas zemi uz pusem šeit šķir,
Es beigas pie kājām sev redzu,
Tas smejas, es zinu – tā ir!

Es paveros saulē, tā tālu,
Bet spoža un acīs man dzeļ,
Saulstaru spēku man vajag,
Bet nezinu kur, lai to smeļ.

Es mēģinu peldēt pa straumei,
Smaga nožela mani vien sedz,
Vajag, lai remdē kāds sāpes,
Un blakus man uguni dedz.

Kliedz izmisums tumšajā klajā,
Tas Tevi nu atpakaļ sauc,
Ilgas pēc gaismas dziļi viļņi
Manu elpu ar ūdeni jauc.