Kad saki Tu..

Manās acīs ir skumjas
Kā lietaina debess,
Kad klusiņam saki-
„Man bail...”

Un es vēlos paslēpties
Savos sapņos,
Bet tu saki-
„Tie mūsu...”

Mana sirds nodreb mazliet,
Ka aizzāģēts koks,
Kad saki-
„Man jāiet...”

Un es vēlos iet
Uz otru pusi,
Uz dienvidiem, siltumā,
Bet tu saki- „rādi man celu...”

Manas rokas noglāsta
Kā eņģeli sargājot,
Kad cuksti-
„Pazudis esmu..”

Un es vēlos nedzirdēt
Savas domas,
Kas atkal atgriežas
Kad saki- „varbūt...”