ZIBENS SPĒRIENS

autors: anciits [dzejoļi]

No rīta piecēlos lēni,
Kad dzirdu aiz loga kas rīb,
Tur pērkons ar zibeni mijas
Un uguņi apkārt zib.
Te pēkšņi nogrand pērkons,
Ar blīkšķi, ka satrūkstos es
- Tepat pie manas mājas,
Vecs ozols stāvēja,
Bet tagad tikai no viņa
Daudz driskas palika.
Bij` zibens trāpījis tam
Ar visu savu spēku
Jo tas bija uzkrājis sevī
Daudz dzīves uzliktu grēku.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Bils	2007-05-31 10:10
kurš nav grēcīgs, lai met man pirmais akmeni!....:)
klusaisMiileetaajs	2007-05-31 12:40
Nakts debesis šķeļ spožais zibens, Krūmos pazib spalvains dibens. :))) Pats izdomāju un vārsma veltīta visiem aktīvajiem astronomiem. :)))
mazaa_burve	2007-05-31 13:14
Citus rītus Tu celies ātri?
anciits	2007-05-31 13:17
Taa visa ir tikai dzeja.. :)
sarma7	2007-05-31 13:54
KLM, par ko Tu tā nemīli astronomus???
nerrs	2007-05-31 15:35
Dzīve neuzliek grēkus Bet gan dod iespēju Izbaudīt ...
anciits	2007-05-31 16:28
Arii tiesa...
astronoms	2007-05-31 19:51
sarma7 astronomi viņam jau sapņos rādās. vīzija. murgs kautkāds, - nāk virsū ar spalvainu dibenu. gadījums smags, bet nav nāvīgs. labi līdzētu caurejas zāles un ietīšana mitros, vēsos palagos... un uz fronti !!! nākošais !!!
kollin	2007-06-01 15:59
Uz vidu aplauzās un visa sakarīgā lasīšana vējā...:(

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!