Tauriņdeja

Es paceļos augstu debesīs,
Un krītu atkal lejā,
Te lido dzeltens taurenīts,
Kam ūsas plīvo vējā,
Es sakopoju vārdus
Un dziedu tākā dzejā,
Un tauriņš sasit spērnus,
Un laižas līdzi lejā.
Man gribas iekrist pļavā,
Kur viscaur puķes zied,
Un ar basām kājām,
Par oļainu taku iet.
Es gribu iebrist jūrā,
Kur ūdens līdz ceļiem ir ,
Tad gāzties lēni lejā
Lai ūdens apkārt man vir`.
Lai sajūtu cik skaista,
Šī mūsu dzīve ir,
Ka katrs mazais smilšu graudiņš
Jaunu dzīves lapu šķir.