Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Es

Es esmu miers,ne nemiers,
Svētdienas pēcpusdiena...
Es esmu avota ūdens,
Ne prātu reibinošs vīns.
Es esmu gaisma,ne tumsa...
Vien niecīga svecītes liesma,
Kas spīdēs vēl ilgi,ilgi,
Līdz izkusīs parafīns.

Tik neļauj vējam nopūst
Liesmiņas ziedošo sirdi,
Un varēsi padzerties slāpēs,
Un būs tev gan gaišums,gan miers.
Viedokļi par dzejoli
 planeeta  2007-05-16 11:27 
Smukki!:))
 t_Pauliine  2007-05-16 11:45 
jauks dzejolis!:)
 tavssargs  2007-05-16 13:06 
Kā ar gaismu var padzerties? Kaut kas nav riktīgi.
 kodax  2007-05-16 13:08 
Ļoti labi uzrakstīji! Gaišs dzejolītis! Mīļš, mīļš paldiesiņš!
 forele  2007-05-16 13:26 
Tāds mierīgs un apgarots.
 Burve77  2007-05-16 13:26 
Dzejolis labs,aizkustināja!
 juutu_karnevaals  2007-05-16 13:35 
Jauks!
 Neatliekama_Rakete  2007-05-16 14:31 
No garlaicības var nobeigties, kas tik tas ES nav - praktiski viss kas uz galda
mētājas.
 t_Pauliine  2007-05-16 14:43 
N_R, vot nepiekrītu!!!
 GedertsPiebriedis  2007-05-16 17:18 
Dzejolis par labiem apgaismes ķermeņiem.
 mistik  2007-05-16 22:08 
It kā jauki un gaiši!! Bet ,nez kāpēc, nekas neaizķēra...
 ne_jau_taa  2007-05-17 01:31 
N_R,kāds nemiers tad tev uz galda mētājas:)))???
Paldies,mīlīši:)))
 kollin  2007-05-17 09:06 
ļoti mīļš dzejolis, patika, dikti!:))
 Bils  2007-05-17 13:41 
vienkārši, izjusti un skaisti!...aplaudēju, patiešām!
 dveselitis  2007-06-04 19:50 
Ljoti jauks,skaists briinischkjiigs dzejoliitis!:)))))))
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?