Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

Bilde

Es vienkārši eksistēju,
Kā piekārta bilde pie sienas.
Garām slīd mūžība,
Garām naktis un dienas.
Man neko nevajag,
Negribu redzēt gaismu,
Nedz tumsu,nedz varbūtību,
Nedz vispār ko skaistu.
Tas vilksies vēl ilgi,
Pasaulei garām slīdot.
Kamēr nav tevis,
Nevar ne nomirt,ne dzīvot.
Viedokļi par dzejoli
 t_Pauliine  2007-03-23 12:27 
arī tāds mēdz būt pavasaris [jebkurā gadalaikā]...
 GedertsPiebriedis  2007-03-23 12:33 
Dzejoļa autore norāda, ka viņai viss ir apnicis, jo nenotiek nekas priecīgs, kaut gan
dabā sācies jauns cikls.
 t_Pauliine  2007-03-23 12:36 
kā mēs, Gedert, vispār apjaustu bez Tava viedā skaidrojuma, uz ko norāda dzejoļa
autore?!:DDD
es viņas vietā norādītu uz Tevi!
 kollin  2007-03-23 13:06 
Sāp tik ilgi cik gaidi, ja negaidi - sāp vēl ilgāk!
 planeeta  2007-03-23 13:08 
Man tīri labi patika, laiarī šur tur "salikās" neveikls.:)
 mistik  2007-03-23 14:44 
Apturēt pasauli un nolikt bildei blakus!!!
 ne_jau_taa  2007-03-23 16:12 
;)Paldies!
 pidulis  2007-03-23 19:34 
Skumji, bet patiesi un vispār - forši!
 anina  2007-03-23 19:49 
Grūti un sāpīgi ir, bet dzīvi jādzīvo...jo tikai paši varam to mainīt!!!
 lauvene4  2007-03-24 00:02 
Ļoti jauks dzejolis!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?