Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

~VIŅŠ~

Ar smaidu – viņš uzrunā.
Ar savu skatienu – viņš pavedina.
Ar savu augumu – iedvesmo.
Un vārdiem ko saka – apstādina.
Nejauš viņa rokas pieskāriens
Liek man apstāties, ieklausīties.
Tu vēlies vien ieslēgties tukšā istabā.
Un paturēt sajūtas sev.
Kad viņa acis raugās uz tevi,
Tās dzirksteļo.
Dzirksteļo vairāk par uguni kamīnā,
Vairāk par zvaigznēm debesīs.
Un to visu tu vēlies paturēt sev,
Sev un vienīgi sev.
Viedokļi par dzejoli
 planeeta  2007-05-01 22:24 
Putra.
 soleisa  2007-05-02 09:24 
frr pārāk neveikli
 mistik  2007-05-02 20:40 
Supermens!!!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?