Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

PIEDOD

Piedod, kad pasmaidu.
Piedod, kad paelpoju.
Piedod, kad vispār eksistēju.
Naktī, kad veros laukā pa logu,
Redzu kā mēness spīd.
Piedod, kad skatos uz to.
Vasarā saule silda manu seju.
Piedod, kad laupu to tev.
Piedod arī par to,
Kad tveicīgā vasaras pēcpusdienā,
Lietus glāsta manus vaigus.
Piedod...
Piedod...
Piedod reiz man...!

Viedokļi par dzejoli
 kollin  2007-04-09 18:28 
Kāpēc tik daudz piedod?:(
 soleisa  2007-04-09 20:23 
A man patīk tie visi "piedod"
tāds kā kāpinājums...
 mistik  2007-04-09 20:38 
Neizmerojami kāpināta paškritika!
 planeeta  2007-04-09 21:15 
Nepatika.
 anina  2007-04-09 23:28 
Piedošanu prasīt ir liela uzdrīstēšanās, bet vai sevi pārāk nenoniecini!?
 pidulis  2007-04-10 01:18 
Pseidoaltūrisms, kas raksturīgs jaunatnei, bet ar laiku tas pāriet.
 mazaa_burve  2007-04-10 09:04 
Ak, mī... vēl viens topošais "paklājiņš"...
 Neatliekama_Rakete  2007-04-10 13:49 
Piedod pats par sevi vēl nebūtu nekas slikts, jo ja tā teorētiiski padomā, tad ja nu
tik tiešām vajag piedotietaties, tad nu jālūdzās ir. Problēma ir tie dabasskati manā
skatījumā. Okei, prasās tā piedošana, bet te pēkšņi gāžas iekšā kaut kādas nodrāztas
frāzes "saule spīd" mēness vīd" un "lietus līst". Plus vēl tie KAD, kuri man šķiet
tīri gramatiski nepareizi un atsit kaut kādu cirvisku tulkojumu no krievu vai angļu
valodām.
 tavssargs  2007-04-10 20:18 
Suns zina, ko ēdis! :))
 Runcs  2007-04-13 11:12 
ka tik DIY netulkojas kaa Do It Yourself...
Piedodiet... :)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?