sadzīviski nejēdzīgais `dzejolis`

Kā lai tā maigāk pasaka-
Tā īsti nekam neticu vairs,
Pasakām neticu.
[bet Tev vien es ticu!]
Kā lai saprotamāk pasaka, ka
Ikdienas gruži grūti spiež,
Nevaru atrast vārdus,
Nevaru atslābt,
Nevaru spārnus plest
[tie der vien karnevālam, banālām frāzēm-
Nolaisti zemu]
Kā lai pasaka, ka
Manās acīs viss nejēdzīgs.
[Bet jēga vien tevī mīt!]
Kā lai pasaka-
Vakaros ejot likstas
Prātā risinu,
Par debesīm runāt te nevietā un
Vienkārši aizmirstas vispār.
racionāli tas nav.
[vērtību Tevī var mērīt,
var grimt, norimt un aizmirsties Tevī]



(kad Tavs bērns teiks vārdu pirmo,
Es varēšu teikt:
Jā, nu esmu mājās!)