Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

nost no ceļa, nost!

Princese, nožēlā tu nāc,
negribētā,
zeķēs, korsetē, bet
āda nodod,
viņa tumšie acu loki –
ne tavs nopelns, ne tev mokas.
ieritināties elkoņa liekumā,
līksmi murrāt tev murgs.
no skropstām padzerties dots
sālsūdeni slāpēs,
ardievu tad- pakaries tumšajās cirtās!

princese bargā, negribētā,
danco nažiem,
sevi tu zodz, sevi tu nodod,
nesamaitātā.
Nav pestīšanas neilona sudrabā, korsetes auklās,
sālsūdens kaltē vairāk par slāpēm diemžēl,
apmāns vien ēnas, nav veldzes,
rimsties,
krīti iz-
misumā, iz-
ģērbies
nost
un ej
no ceļa tu
nost
Viedokļi par dzejoli
 Neatliekama_Rakete  2007-04-18 13:38 
Principā patika, bet tomēr man mazliet prasās domas tīrības un lielāku muzikālo
skanējumu. Paskaidroju, ja mēs dzejoli uztveram kā dziesmu, tad prasās pēc tādiem kā
akordiem, bungu rībieniem, vai gluži pretēji pēc kaut kā pavisama cita. Šis ir
sanācis tāds piņķerīgs, šis tas tā kā ciklējas iekšā un neļauj paraut kopainu. Bet
izteiksme ir un ir idejas, tā ka es teiktu perspektīvi ir noteikti.
 pidulis  2007-04-18 14:28 
Nekā nesapratu.
 Lichia  2007-04-18 16:59 
Tas adresēts L. L. Sapratīs...
 GedertsPiebriedis  2007-04-18 23:55 
Dzejolis par izģēbšanos, johaidī!
 lauvene4  2007-04-21 00:15 
Spēcīgi uzrakstīts.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?