pocesu un mīta sabrukums

autors: Lichia [dzejoļi]

Tie ir vien vārdi,
Skarbi vārdi
Ir tas, ko tu rādi.
Mēs rokās sadodamies,
Mēs raudam,
mēs radam,
mēs atdodam citiem kas pienākas.

Mans vārds nav beigas,
nav arī sākuma.
Pagaidām.
Mēs radam-
mēs dodam dzīvības-
Lietus no zemes uz debesīm līst,
kaut kur kāds nīkst,
citur-
dzimst brīnums.
Nav beigu bez sākuma.
Droši padodies!
Tici un-
P-A-V-A-S-A-R-I-S ir-
Greizi noiet nevar
nekas.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
anina	2007-03-26 13:08
Tici un ceri, un viss labi būs!!!:)))
GedertsPiebriedis	2007-03-26 13:26
Autore savā darbā skar psihologa Seljes atziņas par altruistisko egoismu, kas skopuļiem un žmogiem uzdzen baisas trīsas.
planeeta	2007-03-26 13:36
Oj, man patikās, ļoti!:))
tavssargs	2007-03-26 16:54
Piektā rindiņa no beigām vienkārši ir suppperrrrrr!!!!!!!! :)))
soleisa	2007-03-26 17:32
:)
t_Pauliine	2007-03-27 08:25
re, arī te ir ienācis pavasaris!;)))
kollin	2007-03-29 07:53
jā, jā...pavasaris!:)))
Bekars	2007-04-05 06:24
Varbūt vajadzēja- mans vārds nav beigas, nav arī sākums... ?

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!