+++

pamošanās no sāpēm
nožņaugts klusums
rūgts kamols kaklā
par miruša eņģeļa spārnu
neizsacīts vārds
nepiedzimis smaids
poza kad saraujas
ievainotais
saplēsts maigums manī
apskauj un moka
no sirds un ar
atplēstām rokām
atnāc
pie manis kaut reizi
un noglāsti mani
kā bērnu
es zinu ka sāpes sadzīs
es noslēpšos rīta rasā
un atradīšu sev
mieru