Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

..........

pazudis mirklis izgriezts kadrs
klusā daba
vecs sapuvis zābaks
nebaksti mani
man jau pietiek no tā
cik es bakstīta tieku
un neapvainojies
ka smejos par tevi
es arī par sevi smejos
reizēm tik garšīgi
pētīt ko dzīve ar
cilvēku dara
(un ko cilvēks ar dzīvi arī)
cilvēks- akmens bluķis
kam kalts iedveš
dzīvību
šis krāsainais karuselis
mani novērojumi
sakausēts dzīvju spilgtums

Viedokļi par dzejoli
 Menesnica  2007-02-28 11:32 
Tiešam...nebaksti ar to zābaku:))))
 Neatliekama_Rakete  2007-02-28 12:03 
Nu šis ir glavastiesu pārāks par iepriekšējo, te jau ir šķiet viss ko vajag. Ļoti
labi salīdzinājumi, spēcīgas krāsas. Vienīgi vēl varētu būt interpunkcija, bet citādi
ir ļoti labi - lieliski.
 Donnainessa  2007-02-28 13:05 
nav slikti,jo,ja spēj par sevi pasmieties,tātad,ar tevi viss ir kārtībā,un plauks
tavā dārziņā ziedi...:)
 mistik  2007-02-28 20:58 
Man patika gan doma, gan izpildījums!
 lauvene4  2007-02-28 22:55 
Labs!
 harison  2007-03-02 08:45 
Ļoti labs!
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?