Rindas, zemei pieskaroties

autors: Janis2 [dzejoļi]

Tumsa ar tukšumu
Pārojas manās plaukstās.
Netīros dvēseles traipos
Piedzimst rūgtums un lāsts.
Iztriepju tos pa seju.
Spoguli sasitu. Bailes.

Pēdējā gaisma uzliesmo acīs,
Sašķīstot pakauša daivām,
Kakla skriemeļi nočirkstot atdalās.
Sirds kopā ar ķermeni apstājas
Un ar pārējo pasauli,
Rokas un kājas paliek izlauzītas
Miroņa stūrainā bezjēdzībā.
Viss.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
ajinire	2007-02-27 10:47
Šis nu gan iespaidīgs!Būtu jāizlasa visiem,kas jau stāv uz jumta...!
planeeta	2007-02-27 12:04
Nu, nekas jau tāc!:)
Neatliekama_Rakete	2007-02-27 13:24
Ļoti labs! :) Te varētu daudzi pamācīties tieši krāsu izvēlē. Tas neattiecas varbūt uz šo mazliet nomācošo saturu, bet gan principā. Nav obligāti jāminipulē teiksim kā tas pieņemts ar tiem visiem spārniem, vējiem, rasām utt. ;)
GedertsPiebriedis	2007-02-27 14:43
Darba autors brīdina lasītāju par sekām, kas var notikt, ja ilgi nemazgā muti.
mistik	2007-02-27 17:37
...un pēc tam skatās spogulī!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!