ārpus dzīves

Mēs būsim vienmēr izsalkuši nedaudz,
Mēs vienmēr mazliet izslāpuši, dūšu zaudējuši,
Mums balti limuzīni garām pabrauks.
Mēs vienmēr plaukstām grābsim leduskarstas zvaigznes,
Sejām bezcerīgi tukšām,
Līdz delnas sadegs, noziedēs un apaugs sūnām.
Mēs labāk noliegsim un degsim,
Ka neko, NEKO „NĒ”

vairs dzirdes nav un naktis laimi nenes-
Rītus!
Netīrīgi baltus.
Mēs vienmēr būsim tur, kur augstāks, aukstāks,
Ar sadegušiem smīniem brīnīsimies
Par sabiedrības dzīvi.
(kas mums nav vajadzīga, VAJADZĪGA NAV)

Mēs precēsimies?
[vai mums to vajag, vajag, vajag?)