zeme uz pusēm

autors: Lichia [dzejoļi]

Bija tā,
Ka varētu raudāt, varētu smieties,
Bet nebija vairāk nekā.
Bija tā.
Ka lietus no zemes uz debesīm krita, sasitot gaisa rūtis,
ka varavīksnes locījās posmos un šņāca,
mandragoras saknes mežmalā kliedza,
bija tā, ka zeme atvērās un ļaudis
dziedādami aizā krita.
Es starp viņiem-
Rozā saulsargu pavēru, acis vēru
Un arī lecu, lecu,
Bet tur nebija nekā.
Bija zeme uz pusēm un mūsu sirdis ir tikai
Neizdevies pakavs.
Dziedāsim!

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Neatliekama_Rakete	2007-02-05 12:24
Nu tīri labi sanācis. Man pat patika. Labi ka uz pozitīvās nots pabeidzu, paldies dzejniece (mazā?), ka īstajā brīdī iesūtīji.
lauvene4	2007-02-05 12:28
Interesants.
planeeta	2007-02-05 12:51
Man patīk, arī tas poterisms.:)))
Runcs	2007-02-05 14:24
Divi jauki paarsteigumi vienaa :) Visupirms Liich ar savu jaukumu un N_R ir saciijis kaadu jauku vaardu :) Neticami :) Diena ir Izdevusies :)
klusaisMiileetaajs	2007-02-05 18:43
Mani arī parasti moka sirdsapziņa, kad mežmalā kādas saknes sāk klaigāt.
forele	2007-02-05 18:51
Uhhh, labs!!!
soleisa	2007-02-05 20:51
:)pārdomāts
t_Pauliine	2007-02-05 20:53
interesants un patika lasīt:)))
viibotne	2007-02-05 21:03
izrakstu mandragora sakni pusnaktī, lai pieburtu, bet negribas mirt.
Winged_sound	2007-02-05 21:37
s u p e r ī g i !!!!!!!!!
mistik	2007-02-05 21:57
Interesants!
kollin	2007-02-06 07:23
Patika, tikai tā mandragoru sakņu kliegšana uzreiz lika atcerēties filmu Garijs Poters...:))
Pozy	2007-02-06 09:32
Smuku ainu paver. Nu bezgala Poteriski, bet dziļi un skaisti.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!