sarkanas fosfora pabiras

autors: Lichia [dzejoļi]

Fosfora debesis bira
Un es biju,
Biju lauks nearts
Šovakar.
Debesis kā pārslas, sīkas un sarkanas,
Dievu dzīru pabiras,
bira
Pār aizvērtām acīm
Un es biju nearta.
Zem fosfora debesīm gulēju,
Griezās milzu zobrati,
Saule kā karsta aorta
Un es tai pa vidu,
Sarkanu neļķi zobos
Kā nekopta zeme-
Kaila un auksta.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Neatliekama_Rakete	2007-02-05 12:22
Kaut kas jau šeit ir. Vismaz izteiksmes forma ir patīkama. (Es noslauku sviedrus no pieres, jo līdz šim es biju veicis pamatīgu ceļojumu caur banalitātes un monstrozas pagātnes rēgu valstību). Es domāju, ka forma šajā brīdī jau ir daudz.
lauvene4	2007-02-05 12:29
Man patika.
planeeta	2007-02-05 12:53
Oj, ku labs!!!
malva	2007-02-05 13:55
rastafari - džā! ij formā, ij saturā
Runcs	2007-02-05 14:27
labais Liich :)
klusaisMiileetaajs	2007-02-05 18:44
Kaut kas traks!
forele	2007-02-05 18:53
ehh, māki Tu radīt....:)
soleisa	2007-02-05 20:48
hmm..interesants vārdu salikums :))
t_Pauliine	2007-02-05 20:55
bet jēga ta baisa... :)
mistik	2007-02-05 21:59
Īstenībā saturs traģisks!!
Pozy	2007-02-06 09:12
Izcili, perfekti, patiesi, dziļi, orģināli, apskaužami!!!!
harison	2007-02-06 10:03
Ļoti patika!!

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!