Prāta brīvdienas
Martini atplaucēja
Smaidu un smieklus
Arī par sniegu naivo
Pasauli sasegt baltu.
Šodien man nav korsete
Ar metāla stīpām
Lietišķai laipnībai.
Esi man, pilnziedu peonijai
Ar rozīgo dvēseles viduci,
Stute un balsts
Uz mirkli vai vairāk,
Lai es neizmirkstu
Un nepaklūpu
Aiz nevērības pret visu.
| Viedokļi par dzejoli |
| Neatliekama_Rakete |
2007-01-30 16:28 |
Nav tā īsti pat ko teikt, jo es domāju, ka te nu ir mudžināts uz nebēdu. Par daudz
mudžināts es domāju. Tā es domāju, domāju es. |
| planeeta |
2007-01-30 16:34 |
| Mudžināts, jā, bet man patīk.:)) |
| Sentendre |
2007-01-30 17:20 |
| Man arī patīk:)) |
| t_Pauliine |
2007-01-30 18:29 |
| tik vien reaals pilnziedu peonijas portrets:))))) |
| mistik |
2007-01-30 21:50 |
| Līdz rozā pojeņu ziedēšanai vēl ilgi jāgaida, bet dzejolis iedvesmojošs....:) |
| Augurs |
2007-01-30 22:47 |
Beidzot tā korsete ir nost :))Tālāk tad būs kas vieglāks, nerātnāks un rotaļīgāks?
Nevaru vien sagaidīt.. |
| Winged_sound |
2007-01-30 23:15 |
| nu,koķetīgs...tāds:)))))martini droši vien vainīgs! |
| GedertsPiebriedis |
2007-01-31 09:05 |
| Kas tie tādi par Mārtiņiem? |
| tavssargs |
2007-01-31 22:39 |
| Ja Tu nestāsies armijā, uzskatīsim Tevi par dezertieri! |
| Plaanpraatinjsh |
2007-02-01 08:56 |
Atkal viens kaunīgais autors baidas uzrādīt datus anketā par sevi. Ej raksti savus
dzejus uz žogiem. |
| viibotne |
2007-02-01 11:28 |
ha!!, es jau zinu Plānprātiņ, ka tevi satrauc tas, ka tu esi kā atvērta lapa, bet es
kā aizlocīta.
( bet es atceros, kā tu gribēji skriet pāri līcim, lai dzertu kopā
siltu tēju, bet aizskrēji kaut kur līdz Vis-bijai.) |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|
Reģistrējies šeit!