Mūķenes monologs pie spoguļa

autors: viibotne [dzejoļi]

Mana seja tik bāla
Un miesa vārga
Es tieku kārdināta
Ar neaizsniedzamām lietām
Kā izredzētā.
Dzēsti tiek mirkļi
Un dzīve sapludināta
kā datorā tabulas ailes
viss viens,
viss viens.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
Menesnica	2007-01-24 11:31
Paņem lūpu krāsu un nokrāso to seju, nebūsi vairs bāla:))
Neatliekama_Rakete	2007-01-24 11:33
Nu vispār man pat tīri labi patika, jo šeit sajutu to pēc kā es veros jaunradē.
kollin	2007-01-24 12:24
Bļāviens, parasti strīdējos ar Raķeti, bet šeit točen būs jāpiekrīt...ticiet vai nē, bet arī man patika šis dzejolīts!:))
Dzhastina	2007-01-24 18:07
Kārdināti tiek ne tikai izredzētie.
Augurs	2007-01-24 23:11
Tu noteikti esi ar kaut ko saslimusi tais tumšajos miklajos mūros. Un kārdinājumam neļaujies, Tev nebūs spēka piepildīt dvēseles alkas. Ļaujies mīlai uz To kungu..
mistik	2007-01-24 23:29
Tev steidzīgi vajag iezīmēt kontūras!!!
Winged_sound	2007-01-27 20:03
labs.

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!