...viņas esamībai
Ar cerību savu
Viņa pastaigā iet.
Ar viņu ir jauki
Tā divatā iet.
Un atkāpjas skumjas,
Un vientulība,
Kad cerība aizved
Līdz mīlestībai,
Un noticēt liek
Viņas esamībai.
Viedokļi par dzejoli |
skarleta28 |
2006-12-29 23:06 |
Jauki....... |
Neatliekama_Rakete |
2006-12-29 23:21 |
ak vai ... :( tā jau ir konstante. |
maska |
2006-12-29 23:40 |
Mīļi.... Cerība vienmēr mirst pēdējā.... |
ne_jau_taa |
2006-12-30 00:56 |
Skaisti:)) |
mistik |
2006-12-30 01:13 |
Citreiz aizved galīgos neceļos...:) |
MENDIJA |
2006-12-30 07:08 |
Vienkārši. Bet jauki. |
kollin |
2006-12-30 08:05 |
Labs...kā vienmēr!:)))) |
klusaisMiileetaajs |
2006-12-30 08:45 |
Dažiem līdz mīlestībai garš ceļš ejams. Jā..! |
GedertsPiebriedis |
2006-12-30 12:30 |
Pārsteidzoši patiesas rindas! |
jaukmeitinja |
2006-12-30 12:51 |
skaisti:) |
tavssargs |
2006-12-30 17:30 |
Divatā izlūkos doties ir patīkami. |
Bekars |
2007-01-01 10:50 |
Ja jau ar viņu ej,vai tad netici esamībai? Pirms raksti,padomā!!! |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|