...tam skrej.
Iesim tālāk kopā,
Tik jaunu ceļu iesim,
Vairs neskriesim,
Bet lēnām iesim,
Caur rītausmām,
Un saules rietiem,
Caur vasarām,
Un rudens lietiem,
Soli pa solim,
Blakus mēs iesim.
Par bijušo ceļu,
Kas steigas bij pilns,
Mēs vienkārši smiesim,
Kā pulkstenis smej,
Par tiem,kas līdzi
Tam skrej.
Viedokļi par dzejoli |
ne_jau_taa |
2006-12-28 09:38 |
Skrej,vai neskrej,
Bet pulkstenis smej.
Apturi laiku,
Neaizej! |
tavssargs |
2006-12-28 10:06 |
Kolonā kopā soļot ar dziesmu smiedamies var diennaktī 100 km noiet. |
GedertsPiebriedis |
2006-12-28 12:33 |
Laika netveramā ritējuma fenomenam nav varējis vienaldzīgi garām paiet arī romantiskās dzejas pārstāvis - jūtu karnevāls, par ko viņš mums vēsta savā jaunākajā darbā. |
GertrudePiegrieze |
2006-12-28 16:49 |
Iesim...esmu ar mieru,tikai ne tik lēni:) |
sherilla |
2006-12-28 17:45 |
pa vienu ceļu dzīvē divreiz nenoiesi...un tā pat ar to upi, kurā iekāpt vienā un tajā pašā vietā nevar.... |
ajinire |
2006-12-28 18:00 |
Vispār laba doma!Tiešām jauks dzejolis.:) |
maska |
2006-12-28 18:07 |
Vienam ejot jau var paskriet, bet divatā jau var arī neskriet... |
NEOVO |
2006-12-28 18:12 |
Patika dzejolis un 1. komentārs. |
klusaisMiileetaajs |
2006-12-28 18:54 |
Patika 2. un 8.komentārs. :)) |
mistik |
2006-12-28 21:43 |
Pulkstenim jātiek līdzi, gribi vai negribi! |
Neatliekama_Rakete |
2006-12-28 23:50 |
Es turpinu brīnīties par dažādajām kombinācijām ar vienu un to pašu. Man acu priekšā ir smilšu bērējs, kurš tačkā ieber vienu grants čupu, tad nāk nākamā ķerra un viņs monotoni turpina savu darbu. |
fatals |
2006-12-29 01:26 |
Mans iekšējais pulkstenis sagrauts,
Laiks nekust no vietas.
Izsīcis ir mans spēks,
Apnicis līdzās sev skriet;-) |
klusaisMiileetaajs |
2006-12-29 13:02 |
Nesaprotu, par ko NR te brīnās? Viss ir vienkāršāks par trīskapeiku. :)) |
pienene_33 |
2006-12-29 18:01 |
Es ar ar Tevi ietu!:) |
BaltaPuuka |
2006-12-29 18:57 |
ejam! |
Bekars |
2007-01-01 10:37 |
Iesim vai ejiet??? |
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|