Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
spēlēsim mūzejos? tu tētis, es mamma
Tu tagad ir aleksandrs, pēteris un luijs
es būšu lielā simbolu vārdnīca sarkanos vākos skaidrošu tevi bērniem muzeja garderobē lūgšu rindiņās kā karotītēm pie spoguļa stāties. Tikai nekļūsti greizsirdīgs mīļais alpēterluij viņu atspulgā es saukšu – tu tagad valdnieks valdnieks līdz nāks kāda lielo frenču revolūcija un nopļaus antuanetei galvu, mēmie dziedās korāļus. Tikai turpini - neniķojies, nedusmo, nerauc pieri. Lielās simbolu vārdnīcas sarkanos vākos gan spēj individualizēt veselu rindiņu reizē tomēr no muzeja spoguļiem ne vella nesajēdz. Atspulgi ir mašīneļļas un pakritušu atskaņu vilcieni tavā sejā lokomatīves pūš aizbrauc aleksandrs, pēteris un luijs muzeja atspulgā bērni karotēm vēsturi ēd.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|