Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem: |
sibīrijas mammas koļibeļnaja
===
forši atvērt balkonu un klausīties lāsēs. pārliekties margām pāri un noķert kāju īkšķus. forši, kad lietus līst ausīs un smadzenēs kut piles izvēlas apvedceļu pāri mugurai uz skaustu. forši tā ar dibenu gaisā, bet margas spiež vēderā es esmu garš, bet ne pārāk, slapjš dibens un vasaras lietus man aktīvi smadzenes skalo forši, sauciet mani par pasīvo lietus līšanu. (apvedceļš pāri mugurai nopil ar vienu stāvu minūtē es leju) === meitenes lasa dekameronu, puiši parkos- tristanu un izoldi. sacel kājas pret griestiem un. iekod pirkstā, konkrētāk īkšķī. vellsarārā, tā dzīve ir viegla brīžiem pat pārāk svaigs gaiss ieplūst pirkstos un deglis ir aizdegts, sāc skaitīt sekundes - līdz nākamai atraudziņai. meitenes parkos meklē tristanus puiši neatrod dekameronā izoldi mēs nokrāsosim soliņus ar savām mēlēm, izsauksim palīgā ātros izraut skabargas. === Pietiek kaut ar nelielu blonduma devu manās paplašinātās acu zīlītēs, lai saprastu, ka tavas ausu gliemežnīcas ir visskaistākais veidojums dabā. Un kad es savā mīlestībā pret tevi, kļūstu par četrgadīgu, izspūrušu bižaini, spalviņās uz pirkstu virspusēm ir grūtāk iekosties nekā tajās uz augšstilbiem un pazodes. Tik neprātīgi kut elkoņos, kad tu saki: es tevi atkal, atkal mīlu, pietiek, man pietiek kaut ar nelielu mežonības devu, lai Dzīvotu Tevi kā emu savu tuksnesi mīl. Nelielu devu sirds aritmijas un atpalicību no modes kā apvelkama trafareta, lai savā nepaplašinātu teikumu laikā es saprastu, ka mīlestība ir labākais lsd, un to, cik neprātīga tā drīkst būt savā atkarību radošajā darbību ķēdē.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|