Dzejoļi par mīlestību
Dzejoļi par pavasari
Dzejoļi par vasaru
Dzejoļi par rudeni
Dzejoļi par draudzību
Dzejoļi par jūru
Ziemassvētku dzejoļi
Dzejoļi par skolu
Dzejoļi par naudu
Dzejoļi par Latviju
Dzejoļi par ziemu
nejaušs dzejolis Iesaki dzejoli draugiem:
Vēlies iepazīties?Iepazīšanās portālā oHo.lv Tevi gaida vairāk nekā 100'000 cilvēku, kuri arī vēlas iepazīties!
|
mamutu medībās izgājis
Nē
Es dušā neiešu! Āda vēl glabā tava ķermeņa smaržu Kādā elkoņa līkumā [un visi novēršas: es fetišismā slīkstu] Nē! Es gultu neklāšu Un nemainīšu veļu. Gulējām tur mēs. Mēs. Mēs. Jā, reiz gadsimteņiem sen Kā alu cilvēks sienās tā es ierakstu: Neatsienies, neatsienies, atgriezies Kā milzu mamutu apveidi baisi Tā mans satraukums aug. [Tu esi mans akmens laikmeta mednieks,] Es- Tava sieva. bet sienas mani apēd, sienas apēd. Ugunskuros, kur man degt milzu vaļi cepas- Tās ir šaubas, tava nevaļa, tavi darbi Medības. Līs asinis. Ir palagos fosīlijas lielas- Tur ir tava vīna lāses, tur ir tavas lūpas, tavas pēdas- Viss. Visi sašutumā novēršas. Jukušā! Mans fetiša šovs Alu laikmetā. Tā pirmatnīgi mēs uzzīmējām palagos Auglības rituālus un mazu mamutu medības. Bīstami. Aug, manas ilgas aug Un pasaule tam līdzi- Teici, drīz atgriezīsies. Es tikmēr akmens laikmetā, Kur tumsa, kur skumjas Kā milzīgi mamuti aug.
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?
|
|