saklāta gulta

autors: Lichade [dzejoļi]

Izklāsim pagātni pār pakalniem
Kā palagus, nebūt ne baltus.
Ļausim, lai saule balina,
Lai dzēš, lai saēd
Kā kaulus.
Lai pīšļos un putekļos
Irst.
Sažņaugsim rokas,
Lūgsimies!
Atkal nāks svētki.
Bet debesis mirušas sen.
Man to tik žēl,
Tik žēl.
Ka jāiedzer vēl.
Ak, Dievs.
Pagātne-
Gultasveļa melna.
Savazāta.
Ugunskurā sen mesta.
Sadosimies rokās,
Lidosim prom.
Ir taču Ziemassvētki!
un lai jau.
Nost ar to!
Debesis guļ
Simtgadu duļķainā miegā.
Bet tu mani caurstrāvo.
Caurstrāvo un centrifūgā ierauj,
Viss tīrs top un īsts.

<< uz saturu

nākamais dzejolis no šī autora >>

Viedokļi par dzejoli
forele	2006-12-19 09:21
Nē......
GedertsPiebriedis	2006-12-19 09:33
Autore savā darbā informē lasītājus par iespējām, ko snniedz mums modernās automātiskās veļas mašīnas.
planeeta	2006-12-19 11:26
Vispār jau man patika,izņemot dažas rindas,kas likās liekas.:))
klusaisMiileetaajs	2006-12-19 12:01
Man ļoti iepatikās rindas:"... caurstrāvo un centrofūgā ierauj.." Vienreizēji! :)))
ajinire	2006-12-19 14:50
Pagātne kā palagi...interesanti...:)
Ligucitis	2006-12-20 00:27
tāpat kā jaunākajā dzejolī ``mamutu medībās izgājis`` vārdi ir par gultu un netīru veļu... kaut kā dīvaini..., bet visā visumā šis dzejolis ir labs, vārdi tādi pamatīgi un spēcīgi veidoti izmantojot personifikācijas
t_Pauliine	2006-12-20 08:33
nu ir rā ir! nenovelkot strīpu pagātnei, nav iespējams turpināt dzīvi... :)
Bekars	2006-12-20 16:06
Ļoti interesants!:)

Komentēt šo dzejoli

Vēlies komentēt šo dzejoli?

Reģistrējies šeit!