īsta mīlas dziesma. varbūt. varbūt

Tāda nu tā pasaule,
Mans draugs-
Drusku pasista, drusku
Nesaprasta.
Jauniešu izmisis sekss
Tepat priekšistabā.
Viņi visi var aizvērties!
Aizliet sev rīkles,
Apmaldīties!
Mazliet mitra gaisa
Molekulas,
Atomi un sabrukumi,
K- O- S- M- I- S- K- A- I- S
No pudeles vaļā laists
Džins
Mazliet
Pasaule nu tāda tomēr, mans draugs-
Apgrauzta ledene.
Visi erceni- pīķi,
Īstenībā.
Skapjos un sienu stūros-
Pūstoši līķi-
Mazas nodevības un skanīgi
Vārdi.
Riņķī, riņķī sev eju-
Mana planēta, kur gribu, tur lieku-
Priekšistabā aiz skapja vai kurpju kastē,
Miskastē vai ellē,
Citiem neatrast.
Tāda tā pasaule, draugs-
Ledene skāba,
Pa grīdu pavārtīta.
Bet rītos, rītos-
Rītos es mēdzu mosties īsta-
Tāda pie- glaudīta
Un [gandrīz] mīlīga.
Mjau!

[nāk diena melnu otu, manus gaišos logus no jauna aizkrāso. atkal neķītra un savandīta. Lēta vaniļa un dūmi, sūri dūmi. Telpa tur tavu elpu. kad esmu akla, dažreiz pavada Tava roka. Uz rītiem. Kad mēs esam tik sasodīti īsti un tik kaili sirdī]