Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

sapņu žvingulis tukšā dūšā

Sapņu bižutērijas spožums
Par grēcīgu un īstu.
Nekas vairs neizbrīna.
Un nav nīstams.
Lēti spīgulīši, zvīgulīši-
Žvingulis tukšai dūšai.
Kad pusbadā vazājos,
Kad karogi pusmastā visur
Ar rupjmaizi un sāli
Badam jau samelot nevar.
Rūpju rievas pāragri
Manu gaišo pieri vago.
Sapņu važas ir smagas-
Man sev tevi un sev sevi, sevi tev-
Vairs sen, sen neatkarot.
Dienas kā pakārtas lupatas
Sārtas bullim- kairina redzi.
Sapnī valkāju mākslīgus
Briljantus, smējos un ēdu
Krevetes.
Mans biji tu.
Sapņi salūzuši lūžņos.
Ledus vižņi, žvingulis un tukša dūša.

Viedokļi par dzejoli
 ajinire  2006-12-02 10:50 
Laikam īsti nesapratu domu...tikai to,ka murgo pusbadā,un cieš no sāpīgas zaudējuma
sasjūtas.:(
 t_Pauliine  2006-12-02 11:21 
sapņo jaunus!!! nosapņo īstus, bez bižutērijas`, īsti spožus!:)))
 klusaisMiileetaajs  2006-12-02 14:03 
Labi, ka naktī ēdi krevetes! Varēja jau rādīties arī sabraukti kaķi. :)))
 donnainese  2006-12-02 21:08 
pohu drudzis
 mistik  2006-12-02 21:36 
Ja sapnī redz ko ēdamu, tātad pirms gulēšanas gribējās ēst...
 GedertsPiebriedis  2006-12-03 09:44 
Es nezinu, ko teikt! Piedodiet.
 kollin  2006-12-03 14:48 
...tā var domāt tikai cilvēks kuram kādreiz bijis daudz kas, bet tagad nav nekā -
"bomzis"...
 t_Pauliine  2006-12-03 15:03 
nu gan pateici...
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?