Nejaušs dzejolis
nejaušs dzejolis

Iesaki dzejoli draugiem:

bez virsraksta

...tik vien atlicis man no Tevis....
Tavs foto pastkastiitee, Tavs smaids atminjaa....
Tavas veestules kaut kur Vordaa iekopeetas....
Taa mees arii nesatikaamies. Nu pat nevajag skjirties....
Nekaa nav bijis, tik iedomu sapnis, tik mirklis iluuzijas...
Un pat nezinu, vai saap.
Un pat nezinu, vai esam bijusji.
Un pat nezinu, vai atgriezties ir veerts.
Viedokļi par dzejoli
 LIFE_KILLS  2004-06-21 10:30 
jocīgi - man pirms mēneša bija tādas pašas sajūtas.. depresija no tā, ka sakašķējos
arcilvēku, kuru pazinu tikai uz papīra... 3 mēnešus.. Virtuālā pieķeršanās-mūsdienu
slimība.. Pāriet, kā izrādās..
 Lauvinja_18  2004-06-30 15:48 
Es baidos no taa, ka nesatiksimies....
 caurveejsh  2004-08-02 11:35 
Nezinja ir viena stulba oadariishan, bet es ar nezinu vai ko zini:DD
Labs izjuutu
atspoguljojums!
 Ina  2004-08-05 15:14 
man patiik:)
Komentēt šo dzejoli
Vēlies komentēt šo dzejoli?