analogs parks

Izlēmu pastaigā iziet pa parku,
Īsi pirms smaragda pusnakts
Kupenas, laternas noēd.
Dunēja deniņos sarabanda,
Mugurā safrāns ar sarkaniem traipiem.
Un eju es alejās,
Atdevos gājējiem - kokiem.
Tie rokām skrāpē līdz nāvei un skūpsta -
Tā, ka lūpas no aukstuma
Nost.
Izlēmu sevi [pa]vest pastaigāties
Alejā pamestā, zem arkām un laternu sudraba.
Es esmu nieks pret visu
Un visuma valdniece reizē.
Es vizu.
Es sevi tumsai pārdevu un parkam,
Es beidzot, beidzot dzīvoju un biju -
Kā ēna slīdu naktīs.
Un visam pāri nevainīgs ir
sniegs - vēl balts,
Slēpj vātis, rētas, strutas un citas
Atkritumu druskas
[es drusku buros]